7.ABC klašu skolēni piedalījās norisē “Svešie mūsu dabā”, kurā pētīja, kas ir svešzemju suga, ar ko tā atšķiras no invazīvas sugas, un vai Latvijā ir sastopamas svešzemju un invazīvās sugas. Norises laikā skolēni pildīja vairākus uzdevumus: izmantojot dotos attēlus sadalīja, kuras no Latvijā sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir vietējās, bet kuras – ienākušas no citiem pasaules reģioniem. Otrajā uzdevumā, izmantojot pasaules karti, sugu kartiņas un nelielu špikeri, dalībnieki izvietoja kartiņas uz pasaules kartes, tādējādi uzzinot par svešzemju sugu dabisko izplatības areālu un veidu, kādā tās nonākušas Latvijā. Trešajā uzdevumā skolēni kopā ar norises vadītāju noskaidroja, kādu kaitējumu var nodarīt svešzemju un invazīvās sugas un ko var darīt, lai nepieļautu jaunu sugu ienākšanu. Norises uzdevumi tika papildināti ar dažādu svešzemju sugu apskati – sēklām, herbāriju, gliemežu čaulām, izbāžņiem u.c. Nobeigumā norises dalībnieki novērtēja, cik svarīgi ir nepieļaut jaunu sugu ienākšanu Latvijā un cik grūti ir apkarot Latvijā esošās invazīvās sugas.

9.ABC klašu skolēni piedalījās norisē “Stāsts par dabas daudzveidību”, kurā pētīja bioloģisko daudzveidību, diskutēja, kas ir dzīvs organisms, kā veidojas dzīvo un nedzīvo dabas daļu mijiedarbība uz planētas Zeme. Norises turpinājumā dalībnieki iepazinās ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Noskaidroja, kurā no biotopiem katra suga ir sastopama, analizēja tai nepieciešamos dabas apstākļus un meklējot savstarpējās sakarības starp tām. Noslēgumā dalībnieki secināja, ka organismu savstarpējā mijiedarbība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska gan dabas, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai.

10.AB un 12.A klašu skolēni piedalījās norisē “Ko mēs darām klimatam – un ko klimats dara mums?”

Jaunieši diskutēja par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un sekām, minēja piemērus par Latvijā novērojamām klimata pārmaiņu izpausmēm un sekām. Norises laikā skolēni izvērtēja ikdienas paradumus un to ietekmi uz vidi, argumentēja un pamatoja savas izvēles, salīdzināja tās ar grupas biedru viedokļiem un secināja, kuras izvēles ir videi draudzīgākās un kurus ikdienas paradumus nepieciešams uzlabot. Noslēgumā skolēni pauda atziņu, ka apdomīgas izvēles, resursu taupīšana un kopīga rīcība ir galvenie faktori, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un veidot videi draudzīgāku nākotni.

Inga Belinska

Pedagogs karjeras konsultants