Erasmus + Vācijā

Kopš 2018.gada 1.septembra Iecavas vidusskola jau atkārtoti piedalās
Erasmus+ skolu apmaiņas partnerības projektā „Būvēt tiltus”.

Projekta ilgums 24 mēneši, darba valoda – vācu, angļu. Koordinējošā iestāde ir Privates Gymnasium St. Paulusheim (Vācija), kā partneri darbojas Iecavas vidusskola (Latvija), Agrupamento de Escolas Emidio Navarro (Portugāle), Gimnazjum im.Wincentego Pallottiego (Polija), Ekonomska skola Vukovar (Horvātija), Stredni odborna skola podnikani a obchodu, spol. s r. o. (Čehija). Projektā piedalīties uzaicināja kolēģi no Portugāles un Polijas, ar kuriem veiksmīgi sadarbojāmies iepriekšējā Erasmus+ projektā.
Projekta mērķis ir sekmēt skolēnu spēju un kompetenču attīstību, kā arī
sociālo iekļautību. Projekta ietvaros skolēniem būs iespējas novērtēt un sekmēt savas
stiprās puses un talantus, par to informēt arī savus skolasbiedrus, kā rezultātā tiktu
attīstīta skolēnu pašapziņa, kā arī paaugstinātas viņu kompetences, kas palīdzētu
sagatavoties turpmākajai darba dzīvei. Turklāt projekta ietvaros tiktu veicināta
jauniešu tolerance pret svešo, kad paši skolēni gūs pieredzi, dzīvojot viesģimenēs, kā
arī apmeklējot sociālos projektus, bēgļu mītnes u.c.
1.mobilitāte norisinājās no 26. novembra līdz 1.decembrim Vācijas pilsētā
Bruhzālē. Skolu projektā pārstāvēja 8.a klases skolēns Edijs Ūdris, 9.c klases skolēni
Anastasija Ļadkova, Emīls Galauskis, Daniels Spalis, 10.a klases skolniece Marta
Alise Augucēviča, kā arī skolotājas Antra Pāruma un Dina Mediņa.

Gatavojoties braucienam, skolēni veidoja prezentāciju par savu valsti, pilsētu,
skolu, kā arī filmēja video par saviem talantiem un hobijiem. Dodoties uz Vāciju, kā
vienojošu mūsu delegācijas elementu izvēlējamies šalles ar latvju rakstiem, kas
izraisīja citu valstu dalībnieku lielu sajūsmu un vēlmi iegūt šādu šalli savā īpašumā.
Vācijā skolēni darbojās dažādās radošajās darbnīcās, kurās iepazina citu skolēnu
talantus un hobijus: dejošanu, dabaszinības, informācijas tehnoloģijas, kulināriju,
sportu u.c. Piedalījās mācību stundās, kurās bija pārsteigti par izglītojamo labo
disciplīnu.

Iepazinām pilsētu, viesojāmies rātsnamā pie mēra kundzes, apmeklējām
Bruhzāles baroka pili, kur jaunieši iepazina pils vēsturi un tērpti tā laika tērpos
mācījās senās dejas. Romantiskās pilsētas Heidelbergas apmeklējuma laikā
skolēniem, sadarbojoties starptautiskās grupās, ar GPS iekārtu palīdzību bija
jāiepazīst pilsēta un jāatrod dažādi ievērojami objekti. Projekta dalībniekiem bija
iespēja apmeklēt bēgļu mītni Bruhzālē, kā arī iepazīt sociālā projekta „Palīdzība
ģimenēm” darbību. Mājupceļā dienu pavadījām Frakfurtē pie Mainas, apskatot
ievērojamākos objektus, iepazīstot vācu Ziemassvētku tradīcijas.
Skolēnu atsauksmes:
Daniels:
Šī bija ļoti laba pieredze, es iepazinu ļoti daudzus cilvēkus un atradu daudzus
draugus. Man likās, ka vāciešu dzīvesveids būs ļoti līdzīgs latviešu dzīvesveidam, bet
es uzzināju, ka ir dažas ļoti interesantas atšķirības starp latviešiem un vāciešiem,
piemēram, Vācijā ļoti reti kāds dzer negāzēto ūdeni vai tas, ka viņiem ziemas tirdziņi
sākas jau rudenī. Viena no lietām, kas man patika par viņu skolu bija tas, ka viņiem
bija ļoti mierīgi zvani. Interesanti man likās arī tas, cik visi skolēni stundās bija
mierīgi un klusi.
Man patika arī tas, ka mums bija ļoti daudzi grupu darbi, kas mums palīdzēja
iepazīt cilvēkus no citām valstīm. Vienīgā lieta, kas man šajā pasākumu nepatika bija
tas, ka tas notika tikai nedēļu, jo visi bija gatavi tur palikt uz ilgāku laiku.
Šī noteikti bija viena no labākajām pieredzēm manā dzīvē un es to
neaizmirsīšu.
Marta:
Brauciens uz Vāciju bija patiešām jautrs un piedzīvojumiem bagāts. Brauciena
laikā es ieguvu ļoti daudz pieredzes, iespaidus par citu kultūru un cilvēku dzīves
veidiem un protams, ka arī ieguvu ļoti daudz jaunu draugu, ne tikai no Vācijas, bet arī
no Polijas, Portugāles, Čehijas un citām valstīm.
Pirmajā dienā mēs ieradāmies Bruhzālē un devāmies iepazīties ar jaunajām
ģimenēm. Kopā ieturējām pirmās vakariņas un lēnām sākām viens otru iepazīt.
Otrajā dienā, jau agri no rīta, devāmies uz skolu. Sākumā visi turējās kopā ar
savu valstu skolēniem un īpaši nesarunājās ar citu valstu skolēniem, bet tā bija tikai
līdz pirmajai sadraudzības spēlei, kurā visas grupas izveidoja starptautiskā sastāvā.
Tālāk sekoja valstu prezentācijas un pirmie radošie uzdevumi.
Trešajā dienā visi jau jutās drošāk un sāka savstarpēji sadraudzēties ar citu
valstu skolēniem. Mūs sadalīja grupās un mēs devāmies ekskursijā pa pilsētiņu, kurā
atradās skola un dzīvoja lielākā daļa vācu skolēnu. Mūs aizveda arī uz citu pilsētu –
Heidelbergu. Heidelbergā mēs pavadījām visu dienu, devāmies orientēšanās spēlē,
braucām kalnā apskatīt veco pili un tad brīvajā laikā izklaidējāmies ar jaunajiem
draugiem.
Pēdējā dienā visi bija šokā, cik ātri pagājusi nedēļa un vēlējās kaut mums būtu
vairāk laika, jo visi līdz galam sadraudzējās tikai uz nedēļas beigām. Vakarā mums
bija atvadu ballīte un visi ļoti labi izklaidējās. Taču kad pienāca ballītes beigas un
visiem bija jāatvadās, visi noskuma un meitenes raudāja…
Bet, pateicoties šim projektam, mēs visi esam ieguvuši ļoti daudz draugu citās
valstīs, arī ļoti daudz labu atmiņu, kā arī zināšanas un valodu pielietojumu.
Anastasija:
Man šis brauciens ļoti patika, jo tā bija lieliska iespēja izkāpt no savas
komforta zonas, iepazīt jaunus draugus, uzlabot valodas un iepazīt citu valsti, skolu.
Visa nedēļa, kuru pavadījām, iepazīstot jaunas lietas, kā arī iepazīstot viens otru
tuvāk, pagāja ļoti ātri, un pa tik īsu laiku paspēj ļoti pieķerties cilvēkiem un pierast pie
tāda režīma, tāpēc ļoti emocionāli smaga bija pēdējā diena, kad mums bija jāatvadās
no visiem. Ir ļoti forši, ka ir šāds projekts un esmu pateicīga, ka man bija iespēja tajā
piedalīties. Pateicoties šim, ieguvu jaunus draugus, iemācījos svarīgu lietu, ka jādzīvo
šajā brīdī un uzlaboju savu angļu sarunvalodu.
Emīls:
Manuprāt, šis projekts bija ļoti labs, jo tas dod iespēju visiem skolēniem, kas
tajā piedalās, iepazīt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus draugus, aplūkot citu valsti un
daudz citas lietas. Man šis projekts ļoti patika, es tajā sadraudzējos ar daudziem
ārzemniekiem un apskatīju Vāciju. Katra diena šajā piedzīvojumā bija interesanta
savā veidā.
Pirmdiena pat bija interesanta diena, jo tā bija pati pirmā diena no visa šī
piedzīvojuma. Man pirmdiena patika, jo tajā es pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu,
pirmo reizi biju Vācijā un satiku ģimeni, pie kuras es paliku visu nedēļu.
Otrdiena nebijā īpaši interesanta, jo tajā es vēl nejutos ērti, esot vācu skolā ar
cittautiešiem visapkārt, toties šajā dienā es iepazinu vairāk pārējos latviešu
skolēnus, jo dažus no viņiem es pilnībā nepazinu, bet tie ‘’workshop’’, kas mums
bija, bija interesanti.
Trešdiena sākās diezgan garlaicīgi, jo viss, ko mēs sākumā darījām, bija
sēdēšana vācu stundās, no kurām es tomēr arī uzzināju par to, cik atšķirīga ir vācu
skolu sistēma no mūsējās. Pēc tam bija ‘’workshop’’, kas atkal bija interesanti, un
man arī patika pastaiga pa Bruhzāli.
Ceturtdiena bija visinteresantākā, jo mēs visu dienu pavadījām Heidelbergā,
kurā mums bija doti uzdevumi, kas mūs izveda pa visu pilsētu, un šīs staigāšanas
laikā es sadraudzējos ar vairākiem cittautiešiem.
Piektdiena bija laba, bet ļoti bēdīga diena, jo tā bija atvadu diena. Protams,
no vācu ģimenēm mēs atvadījāmies tikai nākamajā dienā, bet no visiem cittautiešu
draugiem mums vajadzēja atvadīties šajā dienā. Mēs šajā dienā atkal staigājām pa
Bruhzāli. Vakarā mums bija ballīte, kas, manuprāt, visiem patika. Vienīgā sliktā
daļa bija beigas jeb atvadas.
Tātad, man šis piedzīvojums ļoti patika, un es labprāt tādā piedalītos vēlreiz,
jo gandrīz katra daļa no šī visa bija interesanta vai jautra.
Edijs:
Mans brauciens sākas Rīgas lidostā, kur es ar citiem 4 vienaudžiem no
manas skolas gaidījām lidmašīnu. Visi pieci bijām priecīgi satraukti par ceļojumu.
Šī bija pirmā reize, kad ceļoju uz Vāciju, un pirmā reize, dzīvojot citā ģimenē. Tik
daudz nezināma, tas mazliet biedēja. Labi, ka ar mums kopā lidoja mūsu vācu
valodas skolotāja, jo bez viņas mēs nekur netiktu.
Vācijas ģimene mani uzņēma ļoti labi. Man bija pašam sava istaba, tāpēc
jutos ērti. Ar ģimeni es lielāko daļu laika sarunājos angļu valodā. Mani ģimenē ļoti
labi baroja. Es sadraudzējos ar vecāko no puikām – Niklasu, mēs daudz runājam par
atšķirībām starp mūsu valstīm, skolām un ikdienu.
Skolā, kur bijām. man patika tas, ka bija klusa un mierīga atmosfēra, bija
garšīgas pusdienas un bija ļoti jauks zvana signāls. Būtu jauki, ja mūsu skolā arī
tādu ieviestu. Visi bija ļoti draudzīgi un jauki. Katra diena ko pavadīju Vācijā bija
aizraujoša un interesanta. Iepazinos ar skolēniem no Horvātijas, Čehijas, Portugāles,
Polijas un, protams, Vācijas. Atvadu ballīte bija ļoti jautra tur bija riktīgs
jampadracis! Esmu pateicīgs par šo aizraujošo ceļojumu un ceru piedalīties kādreiz
atkal.

Materiālu sagatavoja koordinatore A. Pāruma.