Svētdien skolēni apmeklēja Kopernika zinātnes, kur varēja veikt zinātniskos eksperimentus saprast, kāpēc rodas dažādas dabas parādības. Pēc tam notika orientēšanās pa Varšavas vecpilsētu, kur draudzīgās daudznacionālās komandās bija jāatrod dažādi apskates objekti. Pa to laiku skolotāji gida pavadībā devās 3,5 stundu garā ekskursijā pa Varšavu. Apskatīja Lazienki parku un Varšavas vecpilsētu. Nākamajā dienā projekta dalībnieki tikās skolā, skolēni piedalījās mācību stundās, bet skolotāji iepazinās ar skolu un skolotājiem, kā arī darba sanāksmē izvērtēja padarīto un plānoja turpmāko darbību. Pēcpusdienā skolēni tikās ar pašvaldības un Gētes institūta pārstāvjiem, atrādīja savus mājas darbus: prezentāciju par savu valsti, pilsētu, skolu un video par tēmu “Mūsu vecvecāku hobiji un talanti”.
Pēc tam skolēni piedalījās saliedējošās un izzinošās spēlēs, dejoja, bet skolotāji apspriedās darba sanāksmē. Otrdien, agri no rīta visi devās ceļā uz Toruņu, Kopernika dzimto pilsētu, kurā atrodas viena no labākajām Polijas universitātēm, kura ir slavena ar savu arhitektūru un piparkūku cepšanas tradīcijām. Skolēni iepazina pilsētu, apmeklēja planetāriju un piparkūku muzeju, kurā pēc senām poļu tradīcijām cepa piparkūkas.Trešdien skolēni apmeklēja Terezinas senioru centru, kurā skolēni senioriem mācīja savu dzimto valodu. Savukārt no senioriem jaunieši iemācījās veidot glītas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas un interesantus dekorus. Laiks centrā tika pavadīts omulīgā gaisotnē un paskrēja ļoti ātri. 
Noslēgumā projekta dalībnieki baudīja senioru sarūpētas pusdienas un jutās tā, it kā būtu ciemos pie saviem vecvecākiem. Vakarā notika noslēguma pasākums, kurā atskatījāmies uz projekta dienās piedzīvoto un pārdzīvoto, izvērtējām projekta norisi un secinājām, ka laiks pagājis ir nemanot, iegūti jauni draugi, zināšanas un pieredze.
Projekta dalībnieki par piedzīvoto:
Reinis: pirms projekta jutos mazliet uztraucies, projekta laikā jutos labi un pēc projekta arī jutos labi. Patika parunāt ar citiem angliski un pārbaudīt savu valodu, patika arī iepazīt Poliju. Guvu pieredzi runājot vācu un angļu valodā.
Kārlis: No rīta pamodos satraucies, paēdu brokastis un gāju gaidīt, kad autobuss atbrauks un vedīs uz lidostu (pirms projekta jutos satraucies). Kad ielidojām Polijā, jutos satraucies, jo nezināju, cik tālu no draugiem dzīvošu un vai brīvajā laikā viņus satikšu, bet tad es uzzināju, kad es neilgi palikšu pie sava drauga ģimenes, kamēr mana ģimene atbrauks pēc manis. Projekta laikā biju mazāk satraucies, jo zināju, ka mans draugs dzīvo netālu no tās mājas, kurā es paliku pa nakti. Vislabāk šajā projektā man patika tas, kad es un mans draugs braucām uz futbola spēli un skatījāmies, kā vietējās komandas spēlēja futbolu. Man šajā projektā nepatika tas, ka tas tik ātri beidzās. Es ieguvu jaunas valodas zināšanas un arī draugus.
Patrīcija: Es pirms projekta bija nedaudz uztraukusies un bija nedaudz bail, kā būs dzīvot pie citas ģimenes un tā. Bet pēc projekta tas bija interesanti, iepazīt citu ģimeni, citu kultūru. Projekta laikā varēja vairāk iemācīties valodas, tas bija tāds jaunas pieredzes guvums.
Katrīna: Pirms projekta jutos satraukti nezināju, kādi būs partneri un vai sadraudzēšos. Projekta laikā es jutos labi, pat labāk nekā gaidīju, uztraukums ātri pārgāja. Man patika, ka es ātri sadraudzējos ar ģimeni, un ka varēja tikties ar klases biedriem. Nebija lietas, kas nepatiktu, biju starā! Protams, es guvu lielu pieredzi un labprāt atkārtotu tādu braucienu.
Gustavs: Man projektā patika, ka mēs varējām aizceļot uz citu valsti, satikt cilvēkus no citām valstīm, uzzināt par Poliju. Arī tas, ka bija viegli sadraudzēties ar poļiem, jo mums bija līdzīgas intereses.
Projekta koordinatora A. Pāruma
Iecavas vidusskola atrodas pašā Zemgales un arī Latvijas viducī: 43 km uz dienvidiem no Rīgas, 20 km attālumā no Bauskas un Baldones, 30 km no Jelgavas.
