Vēsture un tradīcijas

Iecavas vidusskola nostaigājusi garu un sazarotu attīstības ceļu. Tās nosaukums atkarībā no apstākļiem mainījies:1876.g.-Iecavas draudzes skola, 1888.g.- Iecavas pagastskola, 1927.g.- Iecavas 6-klasīgā pamatskola, (1929.g.- Iecavas II pakāpes pamatskola), 1930.g.- Iecavas pamatskola, arī Iecavas 6-klasīgā pamatskola, 1940.g.- Iecavas nepilnā vidusskola, 1941. g.- Iecavas sešklasīgā pamatskola, 1942.g.- Iecavas tautskola, 1944.g.- Nepilnā vidusskola, 1946.g.- Iecavas 7-klasīgā pamatskola, 1949.g.- Iecavas 1. septiņgadīgā skola, 1952.g.- Iecavas vidusskola.

Jau tālā pagātnē iegājušas daudzas skolēnu paaudzes, nomainījušies skolotāju kolektīvi un direktori, katrs atstādams savu ierakstu skolas vēstures lappusēs. Bet tai joprojām ir sava aura un dvēsele.

Iecavas draudzē bija stipra cenšanās pēc skolām. Kad 1874. gadā nodega 1868. gadā celtais zēnu skolas nams, („ Vecskola” pie Iecavas – Bauskas šosejas), grāfs Pālēns licis celt jaunu skolu „par slavu Tam kungam un apgaismošanu visam Iecavas pagastam” (A. Apse). Gotiskās formās ieturēto, no sarkaniem ķieģeļiem mūrēto Iecavas draudzes skolu beidza celt 1876. gadā (Sarkanā skola). Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts strādniekus. „Maz vietās gan varēs tik ērtu skolas namu atrast kā Iecavā, diviem stāviem, lieliem retiem logiem un augstiem griestiem. Klases istabas ir divas, kurās vairāk nekā 300 bērniem telpas, 2 ēdamās, 2 mazgājamās, 4 guļamās istabas. Pēdējās visu nakti apgaismotas”. Strādāja 3 skolotāji ar 124 skolēniem- gan zēniem, gan meitenēm.

Skola laiku gaitā augusi un paplašinājusies. 1880./81. mācību gadā atvērta 3. klase, skolā mācās 197 skolēni, strādā 4 skolotāji. 1886./87. mācību gadā ir 112 zēnu un 91 meitene, vasaras skolā 8 zēni un 10 meitenes. Kā mācību priekšmeti minami ticības mācība, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, dziedāšana, ģeogrāfija, zīmēšana, dabas zinības, vispārīgā vēsture, Krievijas vēsture, rokdarbi, krievu valoda.

1893./94. mācību gadā jau darbojas 4. klase. Skola daudz cietusi revolūciju un karu gados. Līdz 1905. gadam skolēnu skaits ir dažus desmitus virs 200, bet mācību dienu skaits samazinās līdz 130. No 1872. gada muiža skolēniem deva brīvas pusdienas, pēc 1905. gada notikumiem tās atcēla. Arī līdzekļus skolas uzturēšanai grāfs Pālēns samazināja un turpmākajos gados pilnīgi pārtrauca piešķirt. Pagasts algoja tikai 2 skolotājus.

Pēc Pirmā pasaules kara statistiskajās ziņās par Bauskas apriņķa skolām 1920./21. m. g. teikts: „... nelietojami, kaut gan izremontējami skolu nami ir Iecavā. Iecavas pagasts savu plašo skolas namu izremontēs vasarā.”

Mācības skolas namā atsākās 1921. gada rudenī. Jau ir 6 klases- 5. klasi atvēra 1920./ 21. mācību gadā, 6. klasi- 1921./22.mācību gadā. ( 5. un 6. klase gan mācās vienā telpā, jo abās klasēs kopā tikai 23 skolēni). Latvijas neatkarības laiks ir rosīgs: darbojas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, skolēnu kooperatīvs, Skauti, Gaidas, mazpulks un citi pulciņi. Iecavas pamatskolas devīze uz skolas karoga no 1937.-1940. gadam ir „Mēs ticam darbam un darba svētībai.” Pēc skolas pārziņa Roberta Šūmaņa (apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1937.g.) ierosinājuma skolas zālē 1934. g. 25.IX atklāja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Iecavas pamatskolas skolēniem.

1940. gads un II Pasaules karš ietekmēja skolas dzīvi. Tika nodibināta Pavļika Morozova (vēlāk Imanta Sudmaļa) pionieru vienība un komjaunatnes organizācija. 1941. gadā atvēra 7. klasi (pēc citām ziņām gan tikai pēc kara). Skolas ēka kara darbības rezultātā stipri cietusi- hospitālis, zirgu stallis-, atgriezties varēja tik 1947. gadā. Strādā draudzīgs 8 skolotāju kolektīvs, skolai piešķir 30 ha zemes, zirgu un govi, lai var nodrošināt kopēdināšanu.

Lai pēc septiņgadīgas skolas beigšanas turpinātu izglītību vidusskolā, ar 1952./53. mācību gadu tā tiek pārveidota par augošu vidusskolu –sāks darboties 8. klase. Šajā laikā skolā veic plašus pārbūves darbus – abos stāvos iekārto gaiteņus, pārbūvē klases. Trešajā stāvā izbūvēja kabinetus fizikai un ķīmijai (1958.g.) Gadu vēlāk 3. stāvā iekārto vēl 4 jaunas telpas, skolas kūtis pārbūvē un ierīko mācību darbnīcas. Pirmais izlaidums 11. klasei 1956. gadā (no 1990. gada 12 klases). 1966./67. mācību gadā atver 9. klasi krievu plūsmā ar 11 skolēniem.

Kad Iecavā sāka celt Putnu fabriku, vecā, jaukā skola ar rožu dobēm un strūklaku tās priekšā bija par šauru un mazu daudzajiem skolasbērniem. 1964. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajai skolai. 1968./69. mācību gadā Baltajā skolā sāk mācīties arī Zālītes un Iecavas astoņgadīgās (krievu) skolas bērni, tā kļūst par vienīgo divplūsmu skolu Bauskas rajonā. Skolēnu skaits dažus gadus pat ap 1000. Pēc renovācijas, izmantojot Pasaules Bankas kredītu un pagasta līdzfinansējumu, skola ir patiešām balta un estētiski acīm tīkama.

   

Sarkanajā skolā sava neatkarīga „republika” līdz 80-tajiem gadiem bija sākumskolai. Pēc apjomīga remonta 90-tajos gados skolas ēka uz laiku atgūst jaunu elpu. Bet tikai uz laiku. Tur darbojās autoskola, atradās darbmācības un mājturības klases, vēlāk mācījās mazākumtautības sākumskolas bērni. Atzīmējot Sarkanās skolas 120-gadi, tajā tiek atklāts skolas muzejs.

Skola tiecas nākotnē, tajā atgriežas zudušais garīgums. Daudzās iecavnieku ģimenēs mācīšanās Iecavas skolā ir dzimtas tradīcija. Neskaitāmi absolventi ir veiksmīgi sava darba veicēji. „Savējie” atgriežas arī skolā dažādos amatos. Bet visi viņi zemes spēku, ozola stiprumu un gara možumu smēlušies skolas gaisotnē neatkarīgi no tā, kādos krustceļos skola kuro reizi stāvējusi.

Skolas direktori

Hermanis Tālbergs (1875.- 1888.)
Jānis Šitka (1888.- 1915.)
Lida Liskopa (1920.-1922.)
Žanis Rīze (1923.- 1925.)
Arturs Kornelijs Blosfelds (1925.- 1927.)
Roberts Šūmanis (1927.-1940. un 1941.- 1945.)
Fricis Beķeris ( 1940.- 1941.)
Pēteris Foigts ( 1945.- 1952.)
Valdis Šteins (1952.- 1954.)
Biruta Kovika (1954.-1958.)
Jānis  Tīkmers ( 1958.g. maijs- augusts )
Gunārs Jansons (1958.- 1959.)
Valda Jakuška (Dzīvīte) (1959.-1968.)
Staņislavs  Razāns (1968.- 1972.)
Jānis Vaļums (1972.- 1977.)
Ivans Kļimovs (1977.- 1981.)
Mihails Gorskis (1981.g. maijs- augusts)
Mudīte Oļeiņika (1981. -1985.)
Felikss Zvaigznons (1985.- 1987.)
Ligita Putniņa (1987.- 1993.)

Agra Zaķe ( 1993-2021)

Kārlis Kravis ( 2021)

Personāls, skolotāji- Iecavas gada balvas laureāti

2021.gads	Daiga Skuja	Par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas skolas vides veidošanā un aktīvu darbu Eiropas savienības projektos.
2020.gads	Aldonija Gaveika	Par priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību kultūrizglītības jomā.
2020.gads	Rolands Linejs	Par pašaizliedzīgu Iecavas novada mūslaiku kultūrvēstures un sabiedrības norišu dokumentēšanu.
2018.gads	Kristīne Karele	Par ilgstošu radošu darbību folkloras kopā Tarkšķi, daudzinot Iecavas un Latvijas vārdu pasaulē, izpētot, kopjot un attīstot latviešu tautas tradīcijas.
2017.gads	Milita Pīlādze	Par ilgstošu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību jaunās paaudzes izglītošanā Iecavas vidusskolā.
	Vita Ķērpe	Par nopelniem skolēnu debašu kustības attīstīšanā un  aktīvu  sabiedrisko darbību, popularizējot Iecavas vārdu valsts un starptautiskā mērogā.
2016.gads	Rolands Radziņš	Par nozīmīgu ieguldījumu Iecavas novada kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
2014.gads	Antra Pāruma	Par ieguldījumu jaunatnes audzināšanā, gudras un labklājīgas sabiedrības veidošanā.
2013.gads	Solveiga Lineja	Par ilggadēju ieguldījumu novada kultūras dzīves bagātināšanā.
2010.gads	Voldemārs Pārums	Par pašaizliedzīgu darbu jaunās basketbolistu paaudzes audzināšanā.
2007.gads	Kristīne Karele	Par kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu novada un starptautiskā mērogā.
2005.gads	Lidija Grīga	Par ilggadēju, godprātīgu pedagoģisko darbu un  profesionāli augstvērtīgu talantīgo skolēnu izglītošanā.
2004.gads	Aija Krolle	Par ilggadēju radošu darbu skolēnu personības veidošanā un tautas deju popularizēšanā.
	Iveta Cera	Par personisko ieguldījumu estētisko vērtību popularizēšanā un kopšanā.
2002.gads	Elza Mediņa	Par ilggadējo sabiedrisko aktivitāti, vadot pagasta pašdarbības kolektīvus.
	Anita Ozoliņa	Par ilggadēju, godprātīgi veiktu mācīšanas darbu un aktivitāti projektu un debašu vadīšanā.
2001.gads	Aina Laudere	Par ilggadēju daiļdārza veidošanu un Iecavas pagasta valsts mērogā.
2000.gads	Agra Zaķe	Par nozīmīgu personisko ieguldījumu Iecavas vidusskolas renovācijā un izglītības attīstības plāna sekmīgā īstenošanā.
1999.gads	Ausma Riekstiņa	Par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un  izglītošanā, sakarā ar nozīmīgu dzīves jubileju.
	Jānis Romāns	Par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un izglītošanā, sakarā ar nozīmīgu dzīves jubileju.
1996.gads	Mihails Gorskis	Par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
1995.gads	Jānis Zīvārts	Par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
	Arvīds Anūzis	Par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.